Pāriet uz saturu
Ekonomika

Krievija atļauj Eiropas līdzdalību gaidāmajās Ukrainas miera sarunās

News Hong Kong Redakcija · AI-rakstīts, pārskatīts saskaņā ar mūsu redakcijas standartiem · · Lasīšanas laiks 6min lasīšanas · Skatījumi 0 ·
Galvenais — Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir piekritis nākamajā Ukrainas miera sarunu kārtā iekļaut Eiropas pārstāvjus. Delegācijas sastāvā būs Eiropas Savienība un piecas konkrētas Eiropas valstis.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2026. gada 12. novembrī piekrita ļaut Eiropas pārstāvjiem piedalīties nākamajā Ukrainas miera sarunu kārtā. Šis lēmums tika pieņemts pēc augsta līmeņa diskusijām par Eiropas drošības sistēmas nākotni. Šī kustība iezīmē ievērojamas pārmaiņas diplomātiskajā vidē, jo starptautiskie dalībnieki cenšas izveidot pamatu mieram reģionā.

Informācija par Eiropas delegāciju

Sarunām paredzētā Eiropas delegācija sastāvēs no Eiropas Savienības un piecām atsevišķām valstīm. Šīs valstis ir Apvienotā Karaliste, Francija, Vācija, Itālija un Polija. Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta Dublinā paziņoja, ka ES vadība ir panākusi vienošanos par Eiropas delegācijas sastāvu šajās sarunās. Kosta paziņoja, ka Eiropai ir jāpauž skaidra un vienota nostāja visās diskusijās, kas skar Ukrainas nākotni un Eiropas drošību.

Dublinā 2026. gada 12. novembrī deklarāciju parakstīja 40 Eiropas valstis. ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un ASV prezidenta sūtnis Džēreds Kušners 2026. gada 12. novembrī Maskavā tikās ar prezidentu Vladimiru Putinu pirms viņu turpmākajiem ceļojumiem. Pēc šīm Maskavas sanāksmēm Stīvs Vitkofs un Džēreds Kušners devās uz Īriju, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Attiecībā uz gaidāmajām sanāksmēm Stīvs Vitkofs paziņoja, ka Eiropas sabiedrotie pievienosies nākamajai sanāksmei, kas tiek uzskatīta par ļoti svarīgu brīdi.

Drošības un humānās palīdzības priekšlikumi

Piekrītot Eiropas līdzdalībai, prezidents Vladimirs Putins noraidīja priekšlikumu izvietot ārvalstu miera uzturēšanas spēkus Ukrainā pēc iespējamā miera līguma noslēgšanas. Krievijas prezidents minēja drošības draudus kā iemeslu šim noraidījumam. Prezidents Putins arī ierosināja kopīgu humānās palīdzības operāciju Kostiantynivkā, Doņeckā. Saskaņā ar Hong Kong Economic Times, šis priekšlikums atbilst modelim, kas iepriekš tika izmantots Oleshky.

Diskusijās atklājās domstarpības par Eiropas drošības sistēmu. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka Eiropas drošības sistēma jau pastāv un nav nepieciešams to pārskatīt. ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallas paziņoja, ka koncentrēšanās uz valsts drošības sistēmu pirms pamiera novērstu uzmanību no konflikta. Pašreizējās debates ir par to, vai pašreizējās sistēmas, piemēram, Helsinku nolīgums un Budapeštas memorands, ir pietiekamas Ukrainas drošībai.

Ekonomiskie rādītāji un konteksts

Diplomātiskās norises notiek līdzās svārstīgajiem ekonomikas datiem no Krievijas. Bloomberg ekonomisti lēš, ka Krievijas 2026. gada 3. ceturksnis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis par 0,9%. Tas ir samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturksnī reģistrēto 1,3% pieaugumu. Šie ekonomiskie rādītāji ir pamats notiekošajām sarunām un plašākam ģeopolitiskajam saspīlējumam reģionā.

Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti

Kā jums šis raksts?

Komentāri 0

Esiet pirmais, kas komentē

Sazināties ar mums

← News Hong Kong Sākums
News Hong Kong Saņemiet jaunos rakstus e-pastāAbonējiet, lai saņemtu jaunu saturu e-pastā. Atteikties var jebkurā laikā.
Vai tas bija noderīgi?Kopīgojiet ar draugiem un sociālajos tīklos